Blankenfeldes muiža atrodas Zemgalē, Jelgavas novada Vilces pagastā. Tā pirmo reizi pieminēta 1426.gada 6.martā, kad to no Vācu ordeņa mestra Johana von Mengeles nopirka Klauss von Medems. Medemu dzimtas īpašumā tā atradās līdz 1783.gada 31.martam. Pēc tam muiža atradās dažādu vācu muižkungu īpašumā.

Latvijas Republikas Agrārās reformas laikā 1920.gadā muižas centrā ierīkoja pansionātu, sadalot muižas zemi atbrīvošanas kara dalībniekiem. Pansionāts muižā pastāvēja arī PSRS laikā līdz pat 1991.gadam. Neilgu laiku muiža atgriezās tās iepriekšējā īpašnieka mazmeitas Adīnas von Bernevicas īpašumā. 2007.gada nogalē tiek izveidota SIA „JVB” Blankenfeldes muižas atjaunošanai un pārvaldībai.

Muižas komplekss

Pašreizējā muižas apbūve veidojusies 18.gs. vidū. Kungu mājas priekšā ir slēgts pagalms, ko ietver vārtu māja, stallis/vāgūzis, mūra žogs no senākās muižas apbūves un trīs mazi paviljoni, kas celti 19.gs. Vārtu tornis celts 20.gs. sākumā. Kungu mājas vietā 1743.gadā būvēta pašreizējā kungu māja atturīgās baroka formās. 19.gs. vidū tai uzbūvēta piebūve, pārbūvēts jumts. Ēkas plānojums saglabā anfilādes principus, autentisku virtuves spārna kārtojumu, nepārbūvētus velvētus pagrabus. Saglabājušās būvdetaļas un būvgaldniecības izstrādājumi. Muižas apbūvei piemīt Latvijā reti sastopama arhitektūras mazo formu bagātība – iebraucamie vārti, mazi paviljoni, rokoko stila dzelzs kaluma dārza vārtiņi.

Personības

Blankenfeldes kungu mājā divas reizes no 1804. – 1805.gadam uzturējās trimdā dzīvojošais vēlākais Francijas karalis Luijs XVIII.

Otra izcila personība ir Blankenfeldes muižas pavāra, dzimtcilvēku analfabētu Līzes un Ērmaņa dēls, Jelgavā «Academia Petrina» un Londonā skolotais viens no pirmajiem latviešu inženieriem – Ernsts Johans Bīnemanis (1753 – 1806). Viņa atpazīstamība saistīta ar gaisa kuģniecību. 1785.gada 26.jūnijā, daudzu jelgavnieku klātbūtnē, E.J.Bīnemanis demonstrēja savu gaisa balonu. Laikraksta «Mitauische Zeitung» šim notikumam veltīja divus numurus. Tāpat viņš izgatavojis zibens novedējus, kā arī veicis eksperimentus ar elektrību.

Blankenfeldē dzīvojis slavenais kontrtenoru Sergejs Jēgers. Viņš dzimis un audzis Vilces pagastā. Sergejs kopā ar vecmāmiņu bērnībā dzīvojis Blankenfeldes muižas kungu mājas piebūvē.

Saimniecība

Blankenfeldes muižas īpašniekiem pieder 46 ha zemes, no kuriem 28 ha
aramzemes, kur tiek veidoti tikai šai muižai raksturīgi stādījumi. Saimniecībā ietilpst augļu koki, ābeļdārzs, kā ar sakņu dārzs.

Parks

Pie Blankenfeldes muižas jau 18.gs. bijis regulāras formas dārzs. Ainavu parks veidots 19.gs. vidū ar lauci, kuru ietver eksotiski stādījumi – Krievijas lapegle, Balzāma baltegle u.c., bet malās ir nelieli dīķīši. Parks veidots angļu klasicisma stilā. Parkā ir iekārtota Mīlestības aleja, Krogus ceļš un Annas aleja. Ievērojamākais koks ir vairāk nekā 370 gadus vecais osis 4 m apkārtmērā, zem kura saknēm, kā stāsta leģenda, aprakts muižas zelts. Pie oša muižas barons esot dzēris savu rīta kafiju.

Nostāsti

Marķīzs de Visa ir viena no personām, par kuru Blankenfeldē stāstīta leģendas. Marķīzam bijis paradums pēc viesībām apstaigāt viesu istabas un, ja viņš manījis, ka jaunieši sākuši brīvāk uzvesties, esot sasitis savas rociņas un teicis, ka vēl nav laiks.

Tiek stāstīts arī par sievieti-spoku, kuras dēļ daudzi esot sajukuši prātā. Uz Blankenfeldes muižu atbraukusi jauna guvernante. Naktī esot bijis dzirdams kliedziens, un no rīta viņa atrasta ar sirmu galvu un sajukusi prātā, jo esot redzējusi sievieti-spoku. Barons tam neesot ticējis un pats nākamajā vakarā palicis tajā istabā, spēlējot kārtis ar mežsargu un kaimiņmuižu ļaudīm. Naktī parādījies balts tēls ar izkapi rokā un sācis cirst visiem nost galvas, barons to ieraudzījis un sajucis prātā. Kopš tā laika neviens tajā istabā vairs nedzīvoja.

Pilnmēness naktī ir dzirdams, ka pa vītņu kāpnēm kāds iet uz otro stāvu. Pastāv uzskats, ka tā esot vecā baronese.