Ekskursijas

Blankenfeldes muiža pieņem apmeklētājus visu gadu. Darba laiks – no maija līdz oktobrim ir no trešdienas līdz svētdienai no plkst. 10:00 līdz 18:00. No novembra līdz aprīlim sestdienās un svētdienās no plkst. 10:00 līdz 18:00.
Apmeklējumus grupām iepriekš jāpiesaka pa tālruni 27810348.

Muižā var:
- iepazīt muižas apbūvi un tās vēsturi,
- apskatīt Valda Jākobsona unikālo privāto zvanu kolekciju, kurā ietilpst ap 1000 zvanu no dažādām pasaules valstīm,
- pastaigāties 19.gadsimta otrā pusē angļu klasicisma stilā veidotā un atjaunotā parkā, iepazīties ar koku un augu bagātību,
- izklaidēties parkā bērnu laukumiņos un šūpolēs,
- apmeklēt muižas ražotni un/vai degustēt produkciju (sulas, sīrupi, vīns).

Arhitektūra un parks

Pašreizējā muižas apbūve veidojusies 18.gs. vidū. Kungu mājas priekšā ir slēgts pagalms, ko ietver vārtu māja, stallis/vāgūzis, mūra žogs un trīs mazi paviljoni, kas celti 19.gs. Vārtu tornis celts 20.gs. sākumā. Vecās kungu mājas vietā 1743.gadā būvēta pašreizējā kungu māja atturīgās baroka formās. 19.gs. vidū tai uzbūvēta piebūve, pārbūvēts jumts. Ēkas plānojums saglabā anfilādes principus, autentisku virtuves spārna kārtojumu, nepārbūvētus velvētus pagrabus. Saglabājušās būvdetaļas un būvgaldniecības izstrādājumi. Muižas apbūvei piemīt Latvijā reti sastopama arhitektūras mazo formu bagātība – iebraucamie vārti, mazi paviljoni, vītņu kāpnes.

Muižas parks

Pie Blankenfeldes muižas jau 18.gs. bijis regulāras formas dārzs. Ainavu parks veidots 19.gs. vidū ar lauci, kuru ietver eksotiski stādījumi – Krievijas lapegle, Balzāma baltegle u.c., bet malās ir nelieli dīķīši. Parks veidots angļu klasicisma stilā. Parkā ir iekārtota Mīlestības aleja, Krogus ceļš un Annas aleja. Ievērojamākais koks muižas parkā bija vairāk nekā 370 gadus vecais osis vairāk nekā 4 m apkārtmērā, zem kura saknēm, kā stāsta leģenda, aprakts muižas zelts. Pie oša muižas barons esot dzēris savu rīta kafiju.

IEVĒROJAMAS PERSONĪBAS, KAS SAISTĪTAS AR MUIŽU

Blankenfeldes kungu mājā divas reizes no 1804. – 1805.gadam uzturējās trimdā dzīvojošais vēlākais Francijas karalis Luijs XVIII.

Otra izcila personība ir Blankenfeldes muižas pavāra, dzimtcilvēku analfabētu Līzes un Ērmaņa dēls, Jelgavā «Academia Petrina» un Londonā skolotais viens no pirmajiem latviešu inženieriem – Ernsts Johans Bīnemanis (1753 – 1806). Viņa atpazīstamība saistīta ar gaisa kuģniecību. 1785.gada 26.jūnijā, daudzu jelgavnieku klātbūtnē, E.J.Bīnemanis demonstrēja savu gaisa balonu. Laikraksta «Mitauische Zeitung» šim notikumam veltīja divus numurus. Tāpat viņš izgatavojis zibens novedējus, kā arī veicis eksperimentus ar elektrību.

Blankenfeldē dzīvojis slavenais kontrtenors Sergejs Jēgers. Viņš dzimis un audzis Vilces pagastā. Sergejs kopā ar vecmāmiņu bērnībā dzīvojis Blankenfeldes muižas kungu mājas piebūvē.

Vēsture

Blankenfeldes muiža atrodas Zemgalē, Jelgavas novada Vilces pagastā. Pirmo reizi Blankenfeldes muiža pieminēta 1426.gada 6.martā, kad Livonijas ordeņa mestrs Johana von Mengede izlēņo Klausam von Medemam zemi starp Platones un Svētes upēm.

Muiža vēlāk atradusies vairāku muižkungu īpašumā. Latvijas Republikas Agrārās reformas laikā tās zemi sadalīja atbrīvošanas kara dalībniekiem un 1924.gadā tajā ierīkoja pansionātu. 20.gs. 90-o gadu sākumā muižu nopērk tās iepriekšējā īpašnieka mazmeita Adīna von Bernevica, bet 2007.gadā - patreizējie saimnieki SIA "JVB", kas veic muižas atjaunošanu.